RIO SPĒĻU MĀCĪBA

Vērojot un analizējot Rio Olimpisko spēļu rezultātus, katram trenerim vajadzētu izdarīt secinājumus no redzētā, saskatīt tās nepilnības, kuras parādījās mūsu sportistiem sacensību laikā un izdarīt secinājumus arī sava darba pilnveidei, lai tās kļūdas, kuras piemita mūsu olimpiešiem, nebūtu arī Jūsu audzēkņiem nākotnē. Katrs sporta veida pārstāvis, ceru saskatīja ko vērā ņemamu savā sporta veidā, taču raugoties uz visu mūsu olimpiešu startu Rio, iezīmējās kopējā nelaime – nespēja uzrādīt savu labāko rezultātu tieši Olimpiādē. Treneru žargonā runājot – trāpīt desmitniekā pareizā vietā un laikā. Protams, Olimpiādē vairāki mūsu sportisti nostartējā savu labāko rezultātu līmenī un pat uzstādīja personiskos un Latvijas rekordus. Ir, diemžēl, sporta veidi,  piemēram, peldēšana, kur Rio uzstādītais Latvijas rekords 200m kompleksajā peldējumā mūsu olimpietim Uvim Kalniņam deva 24.vietu. Šeit nav ko pārmest ne sportistam, ne trenerim, jo Olimpiādē sasniegts šobrīd iespējami labākais rezultāts. Teicamu darbu kopā ar sportistiem veikuši mūsu paralimpieši. Kā atzīst paši zelta medaļu ieguvēji, tieši treneru uzstādījums, iedrošinājums palīdzējis izšķirošajos mirkļos. 
Sveicot uzvarētājus un viņu trenerus mēs nedrīkstam nepievērst uzmanību gadījumiem, kad sezonas labākie rezultāti tika sasniegti tūlīt pēc Olimpiskajām spēlēm. Kāpēc tas tā noticis? Tas ir jautājums uz kuru atbilde jāmeklē visai treneru saimei, ieskaitot sporta zinātniekus. Liekas, ka mazāk šeit vainojama sagatavošanas procesa plānošana augstākās sportiskās formas sasniegšanai vai arī veiksme u.c. blakus apstākļi. Saspringtos sacensību apstākļos  labākais vienmēr ir tas sportists, kurš ir psiholoģiski noturīgāks, spējīgs vislabāk koncentrēties uz veicamo darbību un abstrahēties no apkārt notiekošā. Virkne mūsu, tai skaitā vadošie, sportisti nespēja tikt galā ar šo psiholoģisko problēmu. Citiem vārdiem – pievīla psiholoģiskā sagatavotība. Sportista psiholoģiskās sagatavotības pamati sākās jau pašā sportisko gaitu sākumā. Analogi kā fiziskā sagatavotība, tā arī psiholoģiskā sagatavotība lielā mērā nosaka sportista nākotni un arī psiholoģiskās sagatavotības pamatus ieliek jaunatnes treneris. Diemžēl, ne visi jaunatnes treneri pievērš pienācīgu uzmanību psiholoģiskai sagatavošanai, aprobežojoties ar disciplīnas un kārtības prasībām, bet darba mīlestību audzina ar dabiskās konkurences principu – uzvar labākais. Aicinu trenerus pievērst pastiprinātu uzmanību audzēkņu psiholoģiskai sagatavošanai, plānojot to kā līdzvērtīgi svarīgu fiziskajai, tehniskajai un taktiskajai sagatavotībai. Ja plānojot psiholoģisko sagatavošanu pietrūkst zināšanu kā audzināt, piemēram, pašdisciplīnu vai citu psiholoģiskās sagatavošanas jomu, tad palasiet par to grāmatās, kuras ir pieejamas arī latviešu valodā, piedalieties tālākizglītības kursos, lai atsvaidzinātu zināšanas vai jautājiet speciālistiem. Speciāla sporta psihologa palīdzība pieejama tikai Latvijas Olimpiskās vienības dalībniekiem un arī tad šīs sadarbības rezultāts var būt problemātisks. Treneris ir katra sportista galvenais cilvēks un trenera meistarība arī psiholoģiskajā sagatavošanā ir neatsverama.
 

Semināru kalendārs

Pēdējais mēnesis Augusts 2020 Nākošais mēnesis
P O T C Pk S Sv
week 31 1 2
week 32 3 4 5 6 7 8 9
week 33 10 11 12 13 14 15 16
week 34 17 18 19 20 21 22 23
week 35 24 25 26 27 28 29 30
week 36 31

SPORTA BLOGS

Statistika

Šodien:11
Šomēnes:474
Kopā:271081