SAGATAVOTĪBAS KONTROLES VINGRINĀJUMI (TESTI)

Lai konstatētu sportista sagatavotības līmeņa dinamiku t.i. izmaiņas, kuras radās treniņu rezultātā, nepieciešams izpildīt kontrolvingrinājumus, kurus sporta teorijā un arī praksē sauc par testiem. Ar testu palīdzību mēs pārbaudām (testējam) tās vai citas sportista fiziskās īpašības resp. šo īpašību līmeni, testējam arī tehniskās sagatavotības līmeni un arī taktiskās sagatavotības līmeni. Sporta veidos, kuros domāšana ir galvenais sportisko sasniegumu noteicējs (šahs, dambrete u.c.), testē arī atmiņu un domāšanas ātrumu.  Kontroli treneri veic regulāri, īpaši sagatavošanas perioda fiziskās sagatavošanas etapā, lai kontrolētu treniņu procesa iedarbību un koriģētu slodzi atbilstoši izvirzītajiem treniņu mērķiem. Katru no fiziskajām īpašībām: izturību, spēku, ātrumu un to izpausmes formas (ātrspēks,  ātruma  izturība u.c.), kā arī veiklību, lokanību testē ar dažādiem vingrinājumiem, pie tam katrai no īpašībām izmanto vairākus vingrinājumus. Taču jāatceras nerakstīts likums – vismaz vienu kontrolvingrinājumu (testu) katras fiziskās īpašības kontrolei jāizvēlas tādu, kuru var pielietot ilgtermiņā – visā laika periodā darbā ar šo konkrēto sportistu (piem., no jaunākās grupas līdz pieaugušajiem). Tādejādi treneris un arī pats sportists ar objektīvu datu palīdzību var redzēt savu fizisko īpašību dinamiku treniņu rezultātā. 

Minētais attiecas arī uz tehniskās sagatavotības testiem. Galvenais princips testēšanā – veikt testēšanu pirms uzsākam tā vai cita fiziskās vai tehniskās sagatavotības veida akcentētus treniņiņus un otrreiz – kad šī sagatavotības veida akcentētais treniņu etaps  beidzas. Pēc šo testu rezultātiem treneris varēs spriest par izpildīto vingrinājumu efektivitāti  un, nepieciešamības gadījumā, koriģēt slodzi vai izvēlētos vingrinājumus.

Vislielākā vienprātība pasaules treneru vidū ir skrējiena ātruma kontrolei – kā testa vingrinājums tiek lietots skrējiens īsā (5, 10,15, 20, 30 m) distancē ar startu no vietas un kustībā. Distancē uzrādītais laiks sekundēs uzrāda sportista skrējiena ātrumu.

Spēka īpašību kontrolei visbiežāk tiek izvēlēti vingrinājumi  kāju, roku, muguras un vēdera muskulatūrai. Kāju un roku muskulatūras testēšanai bieži izmanto svarus, bet vēdera un muguras muskulatūrai – noliekšanās un atliekšanās vingrinājumus. Resp.,sēdus uz grīdas, vai sola, kājas fiksētas, izpilda atliekšanos (guļus vai paralēli grīdai ) un piecelšanos sēdus. Fiksē, cik reižu var piecelties-atliekties noteiktā laikā (piem., 2 minūtēs) , vai arī  fiksē laiku, cik ilgā laikā var piecelties-atliekties iepriekš noteikto reižu skaitu. Analogs vingrinājums muguras muskulatūrai – noliekšanās.

Ātrspēka testēšanai izmanto dažādus lēcienus fiksējot lēciena augstumu vai tālumu:

lēcieni uz augšu atsperoties ar abām kājām no vietas, ar abām vai vienu kāju kustībā. Lēciena augstumu fiksē punktā kuru aizsniedz ar vienu roku vai arī  ar abām rokām.

Izturības testēšanai mūsu treneri bieži izmanto t.s. Kūpera testu – 12 min. skrējienu stadionā, fiksējot attālumu, kuru sportists noskrien šo 12 min. laikā. Populāri testi ir arī vienkārši skrējieni garajās distancēs, sākot  no 1 km jaunietēm. Tomēr vadošie pasaules profesionālo sporta spēļu treneri par labāko testu uzskata 300 m turp-atpakaļ skrējienu. To izpilda 50 m distancē skrienot šo distanci turp-atpakaļ 6 reizes. Tad atpūtas pauze un testu  (50 m x 6) izpilda otru reizi. Par sportista izturības rādītāju tiek izmantota abu skrējienu laika summa.

Veiklības īpašību testēšanai mūsu treneri visbiežāk izmanto skrējienu starp handbola vārtu stabiem: sportists nostājas vārtos pie viena vārtu staba un pēc komandas skrien līdz otram- pieskaras,  tad atpakaļ u.t.t. Vingrinājumu izpilda trenera noteikto laiku un skaita cik reižu var katram stabam pieskarties, vai arī izpilda noteiktu pieskāršanās skaitu, fiksējot laiku, kurā to var veikt. Pasaules vadošie treneri plaši pielieto trīs vēl citus testus. Pirmais no tiem – uz vienas līnijas novietoti trīs konusi (piloni) 4,5 m attālumā cits no cita. Sportists stāv pie vidējā konusa. Pēc starta komandas skrien pie konusa pa kreisi, pieskaras tam un tad skrien pie trešā konusa (9m) ,kurš ir pa labi no vidējā – pieskaras tam un atgriežas finišējot pie vidējā konusa. Tiek fiksēts laiks.

Otrs vingrinājums – sportists stāv uz starta līnijas blakus pirmajam konusam. Trīs citi konusi novietoti uz vienas līnijas 9 m attālumā. Atstarpe šiem konusiem ir 4,5 m. Pēc starta signāla sportists skrien pie vidējā konusa, pieskaras, tad pie konusa pa kreisi, pieskaras, tad pie trešā konusa pa labi no vidējā, tad atgriežas pie vidējā un pēc tam finišē pie konusa uz starta līnijas. Tiek fiksēts laiks.

Trešais vingrinājums – trīs konusi novietoti burta L veidā. Starts no burta L augšpuses, kur novietots pirmais konuss, otrais L pamatnē 5 m attālumā no pirmā, trešais – L kājiņas galā arī 5 m attālumā no otrā.

Uzdevums – apskriet abus konusus un atgriezties pie pirmā konusa.

Ja konusu novietošanā tiks izmantoti minētie attālumi, tad trenerim un arī sportitiem būs iespēja salīdzināt savus rezultātus ar citu valstu sportistu rezultātiem, jo tie daudzviet tiek publicēti sporta zinātniskajā literatūrā. Analogi, trenerim no plašā attiecīga sporta veida tehniskās sagatavotības kontroles vingrinājumu klāsta jāizvēlas tādi, kuri vislabāk liecina par audzēkņu tehnisko sagatavotību.

Kad kontroles testu vingrinājumi izvēlēti, tad treneris tos ieraksta gada treniņu plānā, sanumurē tos un plāna iedaļā „Speciālo darba spēju testēšana”, ieraksta to testu numurus attiecīgajā nedēļā, kurā tie tiks izpildīti. Līdz ar to trenerim ir pārskatāms, kad attiecīgie testi treniņā izpildāmi. Tā kā testi ir vingrinājumi, kuri rāda sagatavotības līmeni, tad to izpilde vienlaicīgi ir arī fiziskās vai tehniskās sagatavošanas treniņš.

 

Semināru kalendārs

Pēdējais mēnesis Augusts 2020 Nākošais mēnesis
P O T C Pk S Sv
week 31 1 2
week 32 3 4 5 6 7 8 9
week 33 10 11 12 13 14 15 16
week 34 17 18 19 20 21 22 23
week 35 24 25 26 27 28 29 30
week 36 31

SPORTA BLOGS

Statistika

Šodien:12
Šomēnes:475
Kopā:271082