TRENIŅUPLĀNOŠANASPAMATPRINCIPI

Treniņu procesa plānošanu var salīdzināt ar šahu – katras figūras gājieni ir zināmi, taču pateikt priekšā spēlētājam vajadzīgos gājienus visā spēlē nav iespējams. Analogi ir ar treniņu procesa plānošanu – nav iespējams trenerim pateikt priekšā, kāds būs visoptimālākais treniņa plāns viņa audzēkņiem. Trenerim pašam šis labākais treniņu plāna saturs jāatrod. Blogos GADATRENIŅUPLĀNS un TRENIŅUPROCESAPERIODIZĀCIJA aprakstīju treniņu darba plānošanas teorētiskos aspektus un to kā operatīvi koriģēt slodzi treniņos, labāku rezultātu sasniegšanai. Šajā blogā par to, kādā virzienā strukturēt savu domu, lai gada treniņu plānu sastādītu. Vispirms jāatceras, ka visa sportiskā sagatavotība balstās uz fizisko sagatavotību, tāpat kā māja balstās uz pamatiem. Tātad sportiskās sagatavotības pamatā jābūt atbilstošai fiziskajai sagatavotībai. Tas nozīmē, ka katra treniņu gada plānam, ko mēs sportā saucam par sezonu, jāsākas ar sagatavošanas perioda vispusīgās fiziskās sagatavošanas etapu. Trenerim jāizvērtē savu audzēkņu sasniegtais izturības, spēka, ātruma, lokanības un veiklības rādītājos un jāizvērtē, kuras fiziskās īpašības plānojamā sezonā vairāk akcentējamas, kuras mazāk, kuru fizisko īpašību nepietiekamība var traucēt sezonā plānojamo rezultātu sasniegšanu. 

Šo izvērtējumu treneris veic salīdzinot, iepriekšējās sezonas vispusīgās fiziskās sagatavotības kontroltestu rezultātu dinamiku un atceroties plānojamās sezonas uzdevumus. Nākamais ir speciālās fiziskās sagatavošanas etaps, kurš jau tieši nodrošina plānojamās tehniskās sagatavotības iespējamību un, sagatavošanas periodā, praktiski tiek realizēts paralēli. Lai pareizi plānotu speciālo fizisko sagatavošanu trenerim jāapzin kādas fiziskās īpašības un to izpausmes formas tieši nosaka vēlamās tehniskās sagatavotības iespējas. Šis ir pats būtiskākais trenera meistarības rādītājs – saprast kuru fizisko īpašību, izturības, spēka, ātruma, lokanības, veiklības izpausmes formas: spēka izturības, ātruma izturības, ātrspēka, saistībā ar lokanību un arī veiklību, nosaka sportista iespējas realizēt optimālu kustību tehniku un, galvenais, atrast pareizos līdzekļus un metodes šo fizisko īpašību pilnveidei. Tikai pēc tam, kad treneris ir saplānojis fiziskās sagatavošanas un tehniskās sagatavošanas etapus, tiek plānota taktiskā sagatavošana. Trenerim jāatceras, ka audzēkņi spēs realizēt tikai to taktiku, kuras izpildei būs sasniegts nepieciešamais tehniskais izpildījums. Psiholoģiskā sagatavošana, visās sagatavošanas procesa shēmās, tiek iezīmēta kā jumts visam sagatavošanas procesam, taču praksē trenerim psiholoģiskās sagatavošanas metodes jāliek lietā visā treniņu procesa realizācijas laikā. Plānos treneris atzīmē tikai tos treniņus, kuros psiholoģiskā sagatavošana ir galvenā, vai viena no galvenajām sagatavošanas formām. Viss treniņu procesa gada plānojums ir pakļauts sacensību kalendāram, kurš nosaka, kad sportistiem jābūt sagatavotiem sacensību darbībai. Tāpēc ar galveno un citu sacensību atzīmēšanu gada plānā arī sākas plāna veidošana. Sagatavošanas periods noslēdzas ar pirmsacensību etapu kurā prevalē integrālā sagatavošana, notiek kontrolsacensības, pārbaudes sacensības, lai pārliecinātos kā sportisti sagatavoti sacensībām. Sacensību periodā galvenais ir turpināt pilnveidot tehnisko, taktisko sagatavotību, labot sacensībās atklātos sagatavotības trūkumus un uzturēt līmenī fizisko sagatavotību. Pēc sacensību perioda jāsaplāno arī pārejas, jeb atpūtas periods. Pārejas perioda sākums jāvelta veselības kontrolei, sezonā gūto traumu ārstēšanai. Visā pārejas periodā jāplāno sportistu aktīva fiziskā un psiholoģiskā atpūta. Plānojuma pamatā - nodarbības ar citiem sporta veidiem, tūrisms, pārgājieni u.tml.. Trenerim jāpastāsta sportistiem, ka pēc iespējas mazāki fiziskās sagatavotības zudumi pārejas periodā, būs garants daudz augstākai sportiskās meistarības sasniegšanai nākamajā sezonā. Plānojot visa gada treniņu plānu, nedrīkst aizmirst regulāru sagatavotības rezultātu kontroli, gan pirms, gan pēc katra sagatavošanas etapa. Jāatceras arī slodzes plānošanas viļnveida princips. Tas nozīmē, ka sagatavošanas periodā slodzei jāpieaug pakāpeniski, pie tam katrā no sagatavošanas etapiem, un jākrītas, sasniedzot maksimumu dotajam sportistu kontingentam. Savukārt, slodzes apjoms, no sākotnēji liela, bet ar mazu intensitāti, tuvojoties sacensību periodam, pakāpeniski mainās un pirssacensību posmā sasniedz lielu intensitāti ar mazu apjomu. Gada treniņu plānos praktiski netiek fiksēti atjaunošanas pasākumi, taču katra trenera pienākums – regulāri atgādināt un arī organizēt atjaunošanās procesu, paredzot masāžu, vitaminizāciju, kā arī atgādinot sportistiem ēšanas un šķidruma lietošanas un gulēšanas nozīmi atjaunošanās procesa realizācijā.

Semināru kalendārs

Pēdējais mēnesis Augusts 2020 Nākošais mēnesis
P O T C Pk S Sv
week 31 1 2
week 32 3 4 5 6 7 8 9
week 33 10 11 12 13 14 15 16
week 34 17 18 19 20 21 22 23
week 35 24 25 26 27 28 29 30
week 36 31

SPORTA BLOGS

Statistika

Šodien:9
Šomēnes:472
Kopā:271079