MARATONA PSIHOLOĢIJA

Tuvojoties kārtējam Rīgas Maratonam, arvien vairāk sanāk runāt par tēmām, kas skar dažādus maratona psiholoģiskos aspektus. Tāpēc nolēmu dalīties savās pārdomās bloga slejās. Varbūt tas, par ko šeit runāšu noderēs tiem, kas pirmo reizi nolēmuši tajā piedalīties.

Domāju, ka galvenā maratona panākumu atslēga ir skaidri definēti mērķi. Tāpēc jāsāk ar tāda jautājuma uzdošanu sev, kā: „ko es vēlos sasniegt, iegūt no maratona?” Panākumi vislabāk ir izmērāmi, ja tie tuvojas paša izvirzītiem mērķiem. Tādiem, kurus iespējams kontrolēt. Jo, ja vienīgais, kas dalībnieku interesē, ir par katru cenu uzvarēt pārējos, tad viņš ir pakļauts neveiksmes iespējamībai. Labākie pasaules sportisti izvirza sev vismaz 15 dažādus mērķus. Tādā gadījumā, sportists var būt pārliecināts, ka sasniegs vismaz dažus no tiem.

Sarunās ar maratona dalībniekiem, esmu novērojusi, ka tiek apspriesti iespējamie laika apstākļi maratona dienā. Ticiet man, ka jūs neko neiegūsiet, ja uztrauksieties par apstākļiem un situācijām, kuras nevarat ietekmēt un mainīt (lietus, negaiss, liels karstums, saule u.c.). Slavenais vieglatlēts Usain Bolt 2009.gada Grand Prix Lozannā (Šveice), par spīti stipram pretvējam un lietus šaltīm, finišēja kā ceturtais ātrākais pasaulē 200 m distancē. Protams, neviens no mums nav Usain Bolt... bet ikviens var izmantot savu trauksmes radīto enerģiju – mainot savu attieksmi pret stresu. Uztverot to, kā sava organisma mobilizāciju startam. Sporta psihologiem ir lieliska frāze, kas palīdz tikt galā ar trauksmi: „Runa nav par atbrīvošanos no tauriņiem savā vēderā, bet gan par to, kā tos piedabūt lidot ierindā”. Tātad pielietojiet paškontroles taktikas, kas palīdzēs jums vadīt savu emocionālo stāvokli. Vienas no vienkāršākajām un efektīvākajām pašregulācijas metodēm ir saistītas ar iztēles pielietošanu. Tātad iztēlojieties sevi pašpārliecināti skrienot maratonā un sasniedzot finiša līniju. Iedomājieties to pietiekami reāli, pielietojot visas savas 5 maņas –ko jūs redziet skrienot, ko jūs jūtiet, ko jūs dzirdiet, kā jūs jūtieties un pilsētas, vēja smaržas, ko jūs variet saost.

Starta signāls ir atskanējis un jūs esiet sācis distanci. Pat ja jums liekas, ka te var maz ko ietekmēt, jūs maldāties. Noteikti ir vieglāk pieveikt garu distanci, ja jūs viņu sadaliet pa posmiem. Katra atsevišķā posma noskriešana, dos gandarījumu un tuvinās jūs finišam. Sporta psihologs D. Fletcher iesaka: „Tikko jūs esiet uzsākuši skriet, ieslēdziet auto-pilotu un vienkārši dariet savu darbu. Pielietojiet elpošanas paņēmienus un skaitiet līdzi, tas palīdzēs jums norobežot sevi no jebkurām sāpēm un pārslodzes, kuru jutīsiet”.

Ja jums rodas kādas psiholoģiskas vai fiziskas grūtības izturēt ilgstošo slodzi, atkal pielietojiet iztēles tehnikas. Atcerieties, ka sporta zinātnieki ir pierādījuši, ka domāšana par noteiktām darbībām rada tieši tādu pašu smadzeņu aktivitāti, kā ja šīs darbības tiktu reāli izpildītas.

Vēlu veiksmi Rīgas Maratonā!

Pievienot komentāru / jautājumu

NOTEIKUMI:

Treneruabc.lv administrācija neatbild par komentāru saturu.
Lūdzam izteikties korekti, bez rupjībām un ar cieņu pret autoru un lasītājiem!

Paldies!

Aizsardzības kods
Atjaunināt

Semināru kalendārs

Pēdējais mēnesis Jūnijs 2017 Nākošais mēnesis
P O T C Pk S Sv
week 22 1 2 3 4
week 23 5 6 7 8 9 10 11
week 24 12 13 14 15 16 17 18
week 25 19 20 21 22 23 24 25
week 26 26 27 28 29 30

SPORTA BLOGS

Statistika

Šodien:121
Šomēnes:3899
Kopā:111205