... TURPINOT PAR IZTĒLI

Iztēles nozīmīgums sportiskā snieguma uzlabošanā jau ir pierādīts un tiek plaši pielietots sporta profesionāļu vidē. Bet vai iztēles un pašiedvesmas metožu pielietošana varētu palīdzēt sportistam ātrāk atveseļoties traumas periodā? Pēdējā laika pētījumi ir pierādījuši, ka varētu gan. Zinātnieki joprojām pēta prāta saistību ar fizisko veselības stāvokli, un atrod arvien jaunus pierādījumus tam, ka, lietojot noteiktus prāta vingrinājumus un metodes, un veidojot pozitīvu attieksmi, ir iespējams paātrināt fizisko atveseļošanos.

Pirms pāris gadiem tika veikts pētījums, kurā  salīdzināja sportistus, kuri atveseļojās ātrāk un sportistus, kuri atveseļojās lēnāk pēc traumas. Rezultātā tika iegūti dati, ka tie sportisti, kuru rehabilitācijas process noritēja ātrāk:

Lasīt tālāk ...

IZTĒLE

„Cilvēkam, kuram nav iztēles, nav spārnu, viņš nevar lidot”   /Muhammad Ali/

 

Pēdējās desmitgadēs sporta psiholoģijā arvien vairāk tiek pētīta iztēles nozīme sportā un ir pierādīts, ka tās aktīva lietošana var veicināt panākumus gan akadēmiskā, gan ar darbu saistītā, gan sociālā sfērā, tātad arī veicināt panākumus sportā.

Pēdējo 30 gadu laikā veiktie personības pētījumi sportā parādījuši, ka pasaules labākajiem sportistiem ir augsts intelekta koeficients un ka tie regulāri nodarbina labo smadzeņu puslodi, kas atbild par kreativitāti, radošo domāšanu, iztēli un emocijām, lai trenētu savas sportiskās prasmes un izmēģinātu dažādus sportiskos scenārijus, kas raksturīgi konkrētai disciplīnai.

Tādu mentālo prasmju, kā iztēles treniņš un pašhipnoze, pielietošana, paver jaunu dimensiju sportistu treniņa programmā, kas noteikti dod rezultātus ilgtermiņā.

Lasīt tālāk ...

KONFLIKTU RISINĀŠANAS VEIDI

Turpinot iesākto tēmu par konfliktu risināšanas nepieciešamību un veidiem, varētu ieteikt šādas taktikas:

•     problēmas risināšana;

•     netipiska mērķa izvirzīšana;

•     kopīgās rezultativitātes stimulēšana;

•     piespiešana;

•     konfliktsituācijas nogludināšana;

•     komunikācijas un mijiedarbības pastiprināšana;

•     sportistu rotācija;

•     psiholoģiskais treniņš.

 

Konfliktu risināšanai komandāsamērā efektīvs paņēmiens ir apstākļu maiņa, tai skaitā:

•     izmaiņas komunikācijā;

•     jaunu sportistu iekļaušana komandā;

•     izmaiņas komandas struktūrā.

Lasīt tālāk ...

KONFLIKTU IESPĒJAMĪBA SPORTISTU GRUPĀ/KOMANDĀ

Sportā, tāpat kā jebkurā citā cilvēku savstarpējās mijiedarbības laukā, pastāv konfliktu iespējamība. Labvēlīgs psiholoģiskais mikroklimats treniņa grupā vai komandā ir ļoti svarīgs pozitīvas sportistu emocionālās pašsajūtas uzturēšanā un sportisko sasniegumu gūšanā, tāpēc jo īpaši svarīgi veidot sintonu (saskanīgu) saskarsmi un likvidēt konfliktogēnus, t.i., iemeslus, kas var izraisīt konfliktus. Konflikti visbiežāk rodas, ja cilvēkiem ir pretēji mērķi, vajadzības, intereses, vērtības un uzskati. Konflikta cēloņi treniņa grupā var būt gan lietišķi: neskaidri vai mainīgi trenera mērķi/norādījumi; neskaidra sportista loma treniņa grupā; mainīgs treniņa plānojums u.c., gan privāti: priekšstatu nesakritība; uzvedību nesaderība; savstarpēji neuzticīga vai izvairīga izturēšanās; nevienlīdzīgi resursi (piem., vara, līdzekļi, talanti, spējas); neapmierinātas psiholoģiskās vajadzības un pamatvajadzības u.c. Sportā ir sastopami vairāki konfliktu veidi:

Lasīt tālāk ...

PĒCMARATONA PĀRDOMAS...

Nordea Rīgas Maratons šogad ir beidzies, bet sarunās mēs to joprojām pieminam.  Man bieži ir jautājuši, vai varu pateikt, kas motivē cilvēkus skriet maratonā. Nav vienas atbildes, jo cilvēki ir dažādi. Nav divu vienādu cilvēku un arī iemesli katram ir savi. Vēlos padalīties ar sporta psihologu atziņām par 8 pamatiemesliem dalībai maratonā. Šīs atziņas ir balstītas uz uzvedības teoriju un tās cenšas atrast līdzsvaru starp „ko es vēlos” un „kas man jādara”. Pētnieki šos divus motivāciju veidus sauc par autonomo (Es izvēlos) un kontrolējošo (Man tas ir jādara). Saskaņā ar pašnoteikšanās teoriju, kas izskaidro cilvēka motivācijas veidus, autonomā motivācija ir iekšēja, bet kontrolējošā biežāk ir ārējo faktoru ietekmēta. Tie faktori, kas nosaka cilvēka motivāciju piedalīties maratonā, nosaka kāda tipa maratonists jūs esiet un kāpēc jūs skrieniet. Vai piedalieties maratonā tāpēc, ka tas jums tiešām sagādā prieku, vai tāpēc, ka esat spiests to darīt.

Lasīt tālāk ...

MARATONA PSIHOLOĢIJA

Tuvojoties kārtējam Rīgas Maratonam, arvien vairāk sanāk runāt par tēmām, kas skar dažādus maratona psiholoģiskos aspektus. Tāpēc nolēmu dalīties savās pārdomās bloga slejās. Varbūt tas, par ko šeit runāšu noderēs tiem, kas pirmo reizi nolēmuši tajā piedalīties.

Domāju, ka galvenā maratona panākumu atslēga ir skaidri definēti mērķi. Tāpēc jāsāk ar tāda jautājuma uzdošanu sev, kā: „ko es vēlos sasniegt, iegūt no maratona?” Panākumi vislabāk ir izmērāmi, ja tie tuvojas paša izvirzītiem mērķiem. Tādiem, kurus iespējams kontrolēt. Jo, ja vienīgais, kas dalībnieku interesē, ir par katru cenu uzvarēt pārējos, tad viņš ir pakļauts neveiksmes iespējamībai. Labākie pasaules sportisti izvirza sev vismaz 15 dažādus mērķus. Tādā gadījumā, sportists var būt pārliecināts, ka sasniegs vismaz dažus no tiem.

Lasīt tālāk ...

Semināru kalendārs

Pēdējais mēnesis Decembris 2017 Nākošais mēnesis
P O T C Pk S Sv
week 48 1 2 3
week 49 4 5 6 7 8 9 10
week 50 11 12 13 14 15 16 17
week 51 18 19 20 21 22 23 24
week 52 25 26 27 28 29 30 31

SPORTA BLOGS

Statistika

Šodien:117
Šomēnes:2640
Kopā:143373