SPĒKA TRENIŅŠ JAUNIETĒM

Daudzas junioru sportistes, nemaz jau nerunājot par skolniecēm, kuras ar sportu nenodarbojas regulāri, ar nepatiku un neslēpti negatīvu attieksmi uztver spēka attīstīšanu. Diemžēl, ne visi treneri un sporta skolotāji pareizi un saprotami jaunietēm izskaidro spēka treniņa nozīmi un ieguvumus. Lietas būtība ir apstāklī, ka pareizs spēka treniņš 14 – 18 gadīgām jaunietēm, pirmām kārtām, palīdz iegūt labākas ķermeņa formas krūtīm, jostas un gurnu apmēros, kā arī kājām un rokām. Pareizs spēka treniņš ne tikai palīdz uzlabot kermeņa izskatu un  imidžu, bet arī ievērojami samazina dažādu traumu iespējas. Protams, ka juniorēm sportistēm fiziskā sagatavotība palīdz daudz augstākā līmenī realizēt savu sportisko meistarību. Iepazīstoties ar amerikāņu, angļu, austrāliešu, rumāņu u.c. pasaules sporta zinātnieku pētījumiem par 14 – 18 gadus vecu sieviešu kārtas jauniešu spēka attīstīšanas metodēm, vingrinājumiem un to ietekmi uz organismu, neviļus jāsecina, ka tas lielā mērā sasaucas ar šodien Latvijā tik aktuālo ceļgalu saišu problēmām arī jaunajiem vīriešu kārtas sportistiem. Lietas būtība slēpjas nepietiekošā fiziskās bāzes sagatavotībā, kuru ignorējot, treniņos tiek veikta nākamās pakāpes slodze, lai sasniegtu sportisko meistarību.

Lasīt tālāk ...

TRENIŅŠ VESELĪBAI

Mūsdienās pasaulē, un tai skaitā arī Latvijā, mazkustīgs dzīves veids arvien vairāk izplatās, kas cilvēkiem izraisa nopietnas veselības problēmas. Tāpēc līdztekus sporta treneriem, kuri sagatavo sportistus sacensībām, arvien populārāks kļūst to treneru darbs, kuri nodarbojas ar treniņiem uz veselību orientētu fizisko sagatavotību, palīdzot cilvēkiem īstenot veselīgu dzīvesveidu un apmierināt katra personīgās vajadzības fiziskās sagatavotības, ķermeņa kompozīcijas vai citas fizisko veselību raksturojošas komponentes jomā. Tāpēc īsi pastāstīšu par jaunāko pētījumu šajā virzienā. Runa ir par doktora disertāciju, kuru novembra beigās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā Sporta zinātnes nozares promocijas padomē aizstāvēja Aleksandra Čuprika, iegūstot zinātņu doktora grādu sporta zinātnē. A.Čuprikas disertācijas darba nosaukums ir „Fiziskā kapitāla veicināšana fitnesā”. Uzreiz jāsaka, ka autore ir pirmā Latvijā, kura zinātniski pamato un izskaidro terminu „fiziskais kapitāls” latviešu valodā, lai gan pasaules sporta zinātnieki to dažādās interpretācijās lieto jau vairāk kā desmit gadus. Fiziskais kapitāls ir cilvēka fiziskā veselība, kuru raksturo uz veselību orientēta fiziskā sagatavotība, kura ietver sirds asinsvadu sistēmas darbspējas, motorās (kustību) spējas, ķermeņa kompozīciju un antropometriskos rādītājus. 

Lasīt tālāk ...

JAUNATNES TRENERIS – NĀKOTNES KARJERAS VIRZĪTĀJS

Sociologu pētījumos viennozīmīgi pierādīts, ka bērnu un jauniešu personības īpašību un  dažādu dzīvei noderīgu prasmju attīstībā nozīmīga loma  ir pulciņu, t.sk. treniņu nodarbību,  apmeklēšanai. Treniņu nodarbību apmeklēšana būtiski ietekmē jaunā sportista prasmju attīstību un nākotnes profesijas izvēli. Tāpēc, līdztekus sportiskās sagatavošanas jautājumiem, trenerim jāpatur prātā un mērķtiecīgi jāvirza arī jaunā sportista personības īpašību attīstība.  Ķīnas domātājs, filozofs un skolotājs, kurš dzīvojis  laikā no 551. gadā p.m.ē.līdz 479. gadam p.m.ē., Konfūcijs teicis: "Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā." Tas jāsaprot tā, ka tikai realizējot savu īsto aicinājumu dzīvē, mēs pilnībā atveram savu radošo potenciālu un esam maksimāli produktīvi un veiksmīgi. Dharmas, jeb „ dzīves mērķa” likumā teikts, ka mums dota fiziskā izpausme, lai mēs varētu pildīt savu uzdevumu.  Trenerim audzēkņiem jāizskaidro, ka saskaņā ar šo likumu katram piemīt noteikts talants, kurš jāizmanto. Ka noteikti ir kas tāds, ko tu vari izdarīt labāk par citiem. Jāturpina trenēties un meklēt to, kas atbilst tavai radošai izpausmei gan sportā, gan dzīvē. Izmantojot savu talantu tu piepildīsi savas vajadzības, radīsi turību un vairosi pārticību. Tāpēc, lai atrastu savu patieso talantu, tev jāattīsta godīgums, atbildības sajūta, uzticamība, spēja pārvarēt grūtības, spēja pielāgoties, jāmācās līdzsvarota attieksme, jāvairo entuziasms un humora izjūta,  prasme saglabāt pašcieņu. 

Lasīt tālāk ...

SISTEMĀTISKS VEIKLĪBAS TRENIŅŠ - PANĀKUMU ATSLĒGA

Trīs gadus atpakaļ blogā VEIKLĪBAS  TRENIŅŠ jau rakstīju, ka veiklība ir kompleksa fiziskā īpašība, kura atkarīga no ātruma un spēka dažādām izpausmēm, lokanības un arī izturības, un ka  vislabākais vecums (sensitīvais periods) veiklības attīstīšanai ir 7-11 gadu vecums zēniem, bet meitenēm 7 - 10 gadu vecums. Šajā periodā veiklība attīstās visstraujāk, taču 13 - 15 gadu vecumā veiklību, kā fizisku īpašību, iespējams visveiksmīgāk pilnveidot  kvalitatīvi. Taču tā kā veiklība, līdztekus minētajām spējām, attīsta arī izvēles reakciju, reakcijas ātrumu, redzes uztveri uz kustīgu objektu un citiem signāliem, šo spēju attīstība ir svarīga gandrīz visos sporta veidos un visos vecumos. Tāpēc ieliekot veiklības pamatus 7 – 15 gadu vecumā ir nepieciešams veiklību trenēt tikpat regulāri kā visas pārejās fiziskās īpašības visos vecumos. Šajā blogā vingrinājumi dažādu veiklības  izpausmju treniņam, kurus var pielietot treniņos jebkura vecuma sportistiem.
Visplašāk pielietotie ir vingrinājumi, kuri attīsta reakciju uz kādu skaņas vai redzes signālu. Piem., skrējienā uz svilpes signālu – palēciens, uz plaukstu sasitienu – pietupiens u. tml.. Vingrinājumu būtība – pēc noteikta skaņas vai redzes signāla jāveic noteiktas darbības, ātras un bez kavēšanās.

Lasīt tālāk ...

IZTURĪBAS PROGRAMMAS VEIDOŠANAS PRINCIPI

Izturība ir pamats visu pārējo fizisko īpašību sekmīgam treniņam. Izturība sportā ir spēja ilgstoši turpināt darbību, nesamazinot tās efektivitāti – turpināt darbību ar nemainīgu ātrumu, spēku un precizitāti.  Ir sporta veidi  kuros izturība ir dominējošā fiziskā īpašība. Šos sporta veidus mēs saucam par izturības sporta veidiem. Tomēr, izturība ir nepieciešama visu sporta veidu atlētiem.  Tāpēc nepieciešams pirms treniņu programmas sastādīšanas rūpīgi pārdomāt un saprast kāda izturības izpausmes forma ir noteicošā jūsu sporta veidā. Sportā  izturību iedala vispārējā un speciālā izturībā. Pēc organisma fizioloģiskās gatavības slodzei, izšķir aerobo un anaerobo izturību, bet pēc izpausmes formas – vispārējā izturībā, ātruma izturībā, spēka izturībā. Tātad, lai sastādītu treniņa programmu vispirms jāizvērtē kādas fiziskās īpašības ir dominējošās attiecīgajā sporta veidā. Nākamais etaps treniņu programmas sastādīšanā ir attiecīgā sportista vai komandas patreizējās sagatavotības pārbaude. Lai to paveiktu trenerim jāatrod vispiemērotākie vingrinājumi – testi, pēc kuru rezultātiem varēs spriest par attiecīgā sagatavotības aspekta pašreizējo līmeni. 

Lasīt tālāk ...

PSIHOLOĢISKĀS SAGATAVOŠANAS PAMATPRINCIPI

Iepriekšējos blogos RIO  SPĒĻU  MĀCĪBA un  PALĪGS PSIHOLOĢISKAJĀ  SAGATAVOŠANĀ runājām, ka psiholoģiskā sagatavotība lielā mērā nosaka sportista nākotni un ka psiholoģiskajai sagatavošanai jāatvēl pienācīga uzmanība un tā jāveic tikpat regulāri kā fiziskā, tehniskā un taktiskā sagatavošana visos vecuma un sportiskās sagatavotības posmos. Aicinot trenerus pievērst pastiprinātu uzmanību audzēkņu psiholoģiskai sagatavošanai piedāvāju praksē pārbaudītus pamatprincipus veiksmīgam psiholoģiskās sagatavošanas darbam. Piedāvātā pieeja ļauj aktivizēt paša sportista lomu psiholoģiskajā sagatavošanā, ļauj viņam mainīgajos, stresogēnajos, nežēlīga pretspara apstākļos patstāvīgi pieņemt lēmumu par tās vai citas psihotehnikas izvēli uzvaras sasniegšanai. Sākumā trenerim jāizvirza sportistam (komandai) mērķis. Tad jāieslēdz pozitīva domāšana, lai audzēkņi būtu pārliecināti par mērķa realitāti. Vienlaikus trenerim jāraugās, lai nenotiek sportista „izdegšana” mērķa pārlieku ātras sasniegšanas gaidās. Tālāk jāsastāda sagatavošanas perioda psiholoģisko problēmu risināšanas plāns: jāizstrādā psihoregulējošais ievadkomplekss, jānoskaidro kāds ir sportista(komandas) optimālais cīņas stāvoklis un jāizstrādā metodoloģija gatavojoties sacensībām. 

Lasīt tālāk ...

Semināru kalendārs

Pēdējais mēnesis Decembris 2017 Nākošais mēnesis
P O T C Pk S Sv
week 48 1 2 3
week 49 4 5 6 7 8 9 10
week 50 11 12 13 14 15 16 17
week 51 18 19 20 21 22 23 24
week 52 25 26 27 28 29 30 31

SPORTA BLOGS

Statistika

Šodien:117
Šomēnes:2640
Kopā:143373